Šī jaka ir tikpat “ievērota”, cik adītā soma. Kur vien aizeju, sarunas ievirzās… par jaku. Skolā, pie dakteres, ciemos… Jaka, protams, skaista un traki vienkārša. Kā saka – viss vienkāršais ir ģeniāls 🙂
Vēl pagājušā gada nogalē biju tikusi pie skaistas, mīkstas, rupjas vilnas dzijas. Kā jau ar dzijām, kurām ir krāsu pārejas – ficēs un spolēs izskatās ārkārtīgi skaisti, bet ko adīt? Arī ap šo dziju filozofēju, kamēr citiem nolūkiem pie manis atnāca getru raksts. Vienkāršs līdz ārprātam, bet skaists…
Raksts šāds – 3 labiski, 3 kreiliski un atkārto. Šādi noada 3 rindas. Nākošās 3 rindas – viss labiski. Tad 3 rindas – pretēji, kā bija sākumā – 3 kreiliski, 3 labiski utt. Un – 3 rindas tikai kreiliski. Atkārto un priecājas! Vai nav super raksts?
Pamēģināju ar šo dziju – ļoti skaists. Un tā tapa jaka.
Jaka adīta no abiem galiem – no katras piedurknes. Piegrieztne vienkārša – uzzīmēt kompī neprotu 😦 Tātad – sāk adīt no vienas piedurknes, ada piedurknes garumu, tad adījumam abās pusēs uzmet klāt tik valdziņus, cik vajag priekšpusei un aizmugurei, ada līdz kakla izgriezumam, tad veido to un kakla izgriezuma vidū met mieru. Valdziņus atstāj uz adatām, jo, kad uzada otru tādu pašu gabalu, tad tos sašuj ar vaļējiem valdziņiem. Tā kā raksts reljefains, tad šuvuma vietu redzēt nevar. Pie kam, man šuvuma vieta ir tur, kur no labās puses skatoties ir labiskie valdziņi – tie it kā iegrimst uz iekšu. “Visi gali ūdenī”, neviens neko i nepamana. Tad jau paliek vairs tikai suņa aste – apkakle un priekšējā mala. Priekšmalai – viss vienkārši – adīju sviķeli – 3 labiski, 3 kreiliski kā rakstā no uz adatas jau esošajiem valdziņiem. Apkakli uzadīju atsevišķi un piešuvu. Pogas šūt bija slinkums, tad iztieku ar vienu saspraudi, kas notamborēta “tipa” rozīte.
Un bonusi – lai cik liela es augtu – jaka stiepsies man līdzi!
r-adīšana 
