Tā kā visiem maniem bērniem (abiem 2) šonedēļ ir dzimšanas dienas, sadomāju uzadīt džemperīšus. Tīri savam priekam, jo bērniem jau no drēbēm prieka maz.
Ernestam vajadzēja džemperi saulītes krāsā. Ņemot vērā antropozofiju, viņam derētu kāds sarkans apģērbs. Tā nu gribot paklausīt gan bērnam, gan draudzenei (stāsts par 2 zaķu nošaušanu vienā reizē), palauzot galvu, radās ideja, kas man pašai ļoti patīk.
Kārtējais bezvīļu reglāniņš no augšas. Entrelaks, kur krāsas “pārlejas viena otrā”.
Ko Ernests? Viņš tādu nevilks, jo viņam saulīti vajadzēja – te, te un vēl te (rādot uz piedurknēm un vēderu). Un nevilka ar 😦
Vairāk saules!
Ar milzīgu pierunāšanu, apvārdošanu, stāstiem par saulrietu vasarā – bērns uzvilka džemperi mammai par prieku.
Un mamma priecīga!!!
Beigas labas, viss labs!
r-adīšana 