Posts Tagged ‘bezvīļu reglāns’

Sirsnīgi…

28/03/2013

Vienkārši, skaisti un sirsnīgi!

 

??????????

Arī silti un praktiski!

 

DSCN3850

 

Saldi un garšīgi!

 

dscn3700.jpg

 

Palasiet grāmatu “Vīgriezes laiks.”

Tur es rakstu – tas ir veids, kā samīļot savējos!

Lai sirsnīgi svētki!

Advertisements

Vairāk saules!

07/02/2013

Tā kā visiem maniem bērniem (abiem 2) šonedēļ ir dzimšanas dienas, sadomāju uzadīt džemperīšus. Tīri savam priekam, jo bērniem jau no drēbēm prieka maz.

Ernestam vajadzēja džemperi saulītes krāsā. Ņemot vērā antropozofiju, viņam derētu kāds sarkans apģērbs. Tā nu gribot paklausīt gan bērnam, gan draudzenei (stāsts par 2 zaķu nošaušanu vienā reizē), palauzot galvu, radās ideja, kas man pašai ļoti patīk.

??????????

 

Kārtējais bezvīļu reglāniņš no augšas. Entrelaks, kur krāsas “pārlejas viena otrā”.

Ko Ernests? Viņš tādu nevilks, jo viņam saulīti vajadzēja – te, te un vēl te (rādot uz piedurknēm un vēderu). Un nevilka ar 😦

Vairāk saules!

Ar milzīgu pierunāšanu, apvārdošanu, stāstiem par saulrietu vasarā – bērns uzvilka džemperi mammai par prieku.

DSCN3739DSCN3741

Un mamma priecīga!!!

Beigas labas, viss labs!

 

Pūcīšu trakums

23/01/2013

Jau sen noskatīju inetā džemperus ar pūcēm un likās gana vienkārši un skaisti. Arī zeķes. Bet nebij vajadzības.

Tad kādā aukstā ziemas dienā sapratu, ka bērni palikuši bez siltiem kamzolīšiem.

Izmēģināju.

DSCN3657

DSCN3622

Manuprāt sanāca labi. (Valkātāja izmēru gan nezinu, jo tas visu laiku mainās un nespēju izsekot. Nesen bij ap 110 cm)

Nelaime vai laime tāda, ka sadomāju pūcītes uzadīt arī skaistai princesei!

DSCN3609

DSCN3610

 

 

 

 

 

 

 

Kā rezultātā ir vajadzīgs džemperis kā saulīte un šo (zilo) var dāvināt citiem bērniem.

Lūk kā man izgāja ar pūcītēm.

P.S. Zilais džemperis mugurā Ernestam, kurš pēc fotografēšanās to ātri novilka.

Dzeltenais džemperis – Elmai, blakus draugs Edgars.

Paldies viņiem!

Noro Silk Garden

03/08/2012

Kad bija uznācis tas Noro trakums, tad iepirku arī šo dziju.

Neviena dzija nekad mani nav tik daudz tracinājusi, kā šī.

Pirms tapa šī “veste”, kas nu beidzot ir Gala rezultāts un tāds, kas man pa prātam, tika noadīts: gandrīz džempers, pusdžempers, gandrīz veste un 🙂 km dažādu paraugu. Kā lai tu cilvēks nepaliec dusmīgs?

Mana ideja bija, ka gribu parādīt skaistās krāsu pārejas, kas arī ir šīs dzijas burvība. Ja ada džemperi, jebkādu, strīpas iznāk šauras un, manuprāt, smukums pazūd. Tad nu lauzīju galvu, kā? Līdz atcerējos kādus svārkus. Tātad tunikas pamatideja ņemta no Noro svārkiem, tikai pārtaisīta pa manam un beidzot ir tas, ko gribēju!

Un bildes! Tās fotografējis patiešām fotogrāfs pēc profesijas un būtības!

Ja neņem vērā modeļa neprofesionalitāti, tad bildes skaistas – fonā Gauja!

Ja atgriežamies pie Tunikas, tad tās sākotnējais garums bija drusku pāri dibenam. Vēl baidījos par dziju. Izmazgāju un sapraatu, ka baidīties nav par ko. Ja gribu, nu jau sanāk veste arī bērnam :)(slinkums ārdīt).

Vēl bez visām iepriekšminētajām grūtībām nobakstījos arī ar augšdaļu. Īsti nesapratu, kā lai skaisti to spirāļadījumu pakar uz pleciem. Arī te pamocījos radošās mokās. Kad jau apnika man viss šis pasākums, noadīju īzī pīzī reglāniņu. Ne visai patika, bet – izglāba flora! Puķītes skaisti visu savelk kopā.

Nu lūk kāda Daile!

Bet to es varu pateikt tik tagad, kad pagājis jau pusgadiņš. Jo patiešāam grūti man nāca šī tunika.

Lūk arī ne-fotogrāfa bilde!

Lavandu lauks! (precīzāk – lavandīnu)

Viens vienīgs lavandu lauks!!

Un Noro tajā!

Bezvīļu jaukums

25/01/2012

Pārskatot pagājušā gada ierakstus, biju izbrīnījusies pati par sevi, jo tas, kas ir salikts blogā – man ne visai padodas – prasa daudz un ļoti daudz knibināšanās, morālas saņemšanās, nobriešanas utt. (piem., skudra, zirgi, saulessargs un kas tur vēl). Manuprāt – ieguldītais laiks un darbs neatbilst rezultātam – kaut kā tā.  Man nepatīk ķēpāties ar sīkumiem, bet rakstura stingrības nostiprināšanas nolūkos, reizēm to daru.

Man patīk palielāki darbi. Bet tie visi ir palikuši ārpus kadra.

No lielākajiem sākšu ar mazāko un jaunāko – bezvīļu reglāniņš dēliņam.

Iesākumā uzsniga sniegs. Tad palika auksts. Radās problēma – nav ko mugurā vilkt (tas gan parasti attiecas uz sievietēm, arī šoreiz to izdomāja viņa). Un tapa džemperīts.

Dziju atradu necerēti. Faktiski kopā saliku dzijas, ko nekur nevar likt. Tumši lillā palika pāri no jakas, tie gaišie ir prāta aptumsums. Bet kopā tīri nekas. Un sastāvs superīgs. Siltums – garantēts.

Ernests rāda abus īkšķus uz augšu!

Man arī patīk, jo kad noadīts, tad arī gatavs – nav nekas jāšuj un jāstiķē. Džemperis adīts no augšas – bezvīļu reglāns – tam ir liela priekšrocība bērniem – nākošgad noārdīšu tik aprocītes, pieadīšu roku garumu, cik vajag -un tā ceru izvilkt vairākus gadus. Jo resnumā tak neaugs?