Archive for the ‘cepure’ Category

Galvas siltināšana ziemas laikā

16/01/2012

Galvas siltināšana nu jau ir aktualitāte Nr 1. Pie šī jautājuma biju pieķērusies nopietni (vēl pagājušajā gadā), jo iespītējos un negribēju samierināties ar to, ka cepuri nevaru uzadīt.

Protams, gribēju kaut ko interesantu, orģinālu, super-duper…

Iznāca – Cepures SuperSport Vulgaris.

Toties – siltas, mīļas, ērtas un skaistas, lai arī bez bumbuļiem, jo tie kaut kur iestrēguši. Ak.

Te cepures puikiem un pašai (es gan dalu ar sniegavīru).

Un, kad jau es uzķēru to āķi, tad ieskrējos…

Te cepures – kādam, vīram un krustmātei. Tās vēl dāvanas Ziemsvētkos.

Cepures Supersport sāku adīt no sviķeļa (manām galvām apmēram tā – uz adatām Nr 4 – 100 valdziņi, uz 3,5 – 120 v) – to adīju kādus 5-6 cm (adīju ar 6 zeķu adatām uz riņķi)  un tad 1 rindiņu labiski – lai vieglāk tā mala atlokas. Vēl svarīgi atcerēties, ka cepures pieres daļa ir garāka par pakausi – tātad micītes priekšpusē jāada nepilnās kārtas, lai uzadot to, nebūtu tā, ka pakausī kaut kas paliek pāri un nav kur likt. Pārējais viss uz izjūtām.

Cepures tā kā būtu, bet šorīt ģērbjot mazo uz dārziņu – ak vai, gluži pliks! Nu laiks siltiem ziemas džemperīšiem.

Nu kāpēc nevar tā, ka tie jau būtu gatavi, tas ir, strādāt rītdienai nevis vakardienai? Varbūt laiks jau padomāt par vasaru?

Advertisements

Kaķīš-lācīš-pelīšcepure un gardumi zvēriņiem

14/12/2011

Kad meklēju bērniem cepures, biju šokā –  cepures nekādas no nekādiem materiāliem maksā pat naudu…

Apņēmos adīt pati. Biju piemirsusi, ka cepures ir viena no sarežģītākajām formām. Un it kā jau nekā traka tur nav, bet uztrāpīt pareizo izmēru, lai der konkrētam bērnam… Atrast dziju, kas ir īstā cepurei pēc biezuma, siltuma, mīkstuma… Rezultātā esmu noņēmusies ilgu laiku, uzadījusi diezgan daudz cepures, bet valkājama ir tikai viena 🙂

Šī ir pati vienkāršākā no visām cepurēm un arī ar visu to, šī ir kāda trešā, kas nu der. Biju domājusi uzadīt austiņas un būtu pelīte vai vilciņš. Vīrs to nosauca par bērna ķēmošanu 🙂 Bumbulīši ir vidusceļš. Lai arī cepure pelēka, bērnu visi sauc par lācīti (ja adiet, adiet uzreiz brūnu vai baltu).

Adīšana vienkārša. Uzmet tik valdziņus, cik nepieciešams cepures augstumam (piem., man vajag 17 cm es uzmetu 30 valdziņus). Ada rievotajā adījumā (visu laiku labiski). Izmēra galvas apkārtmēru un sadala to 5 daļās (50 cm /5=10 cm). Un skatoties pēc piegrieztnes, katrā otrajā kārtā rindiņas sākumā 1 valdziņu pieaudzē un rindiņas beigās 2 saada kopā – valdziņu skaits nemainās. Kad vajadzīgais garums noadīts, dara otrādi – rindiņas sākumā saaudzē, beigās 1 pieaudzē. Rievotais adījums labi padodas – var adīt par kādu rindiņu mazāk. Pieres daļā var adīt taisnu gabaliņu, vai pieaudzēt un noraukt katrā otrajā kārtā, lai knābis nav tik liels, bet labums, ka piere silta! Beigās sašuj pirmo un pēdējo rindiņu un vienas puses zigzagu. Pietamborē šņorītes, uztaisa ausis, cakas vai jebko un cepure gatava.

Zīmējot pa vecam, tas izskatās šādi.

Un tad var doties pušķot meža zvēru eglīti. Mēs bijām Tērvetē un tur zvēriem eglīti bij pušķojuši daudzi – idejas ļoti skaistas!

Mani sajūsmināja dažādība – te var redzēt, kādas dārzeņu krelles var savērt! Un ja ābolu iesien sarkanā lentā – glauni! Mēs uztaisījām sēklu maisījumu putniņiem, kas aprakstīts “Ilustrētajā Juniorā”. Sajauc kopā visādas sēkliņas un samaisa ar želatīnu. Šo masu liek formiņās, pa vidam ieliek striķīti un gaida, kad sacietē. Kārumiņš pa pirmo!

 

Vēl kāds labs darbiņš padarīts!