Archive for marts, 2012

Saldējums, bumbieri, čīzburgers, friškas…

27/03/2012

Ko gan var sadarīt gavēņa laikā cilvēks, kuram ar gavēni nav nekāda sakara.

Punkts nr. 1. – Var apcerēt barību, kuru pats nelieto.

Punkts nr. 2. – Var domāt par veselīgu uzturu.

 

Punkts nr. 3.  – Našķi un kārumi…

Kad maziem draugiem pienāk jubilejas reize…

 

Zvaniet un pasūtiet tūliņ! 🙂

Te ir kur izvērsties!

 

Advertisements

Adatas pinums

12/03/2012

Adīšanas, tamborēšanas vecvec…māmiņa. Un kā jau senām omēm, arī šai ir milzu gudrība.

Viena lieta, ka cimdi, zeķes un citi darinājumi, kas pīti adatas pinumā ir silti, neārdās, ja uzplīst kāds diedziņš, interesanti  no skata.

Domāju, ir arī pievienotā vērtība (kas pat ir svarīgāka par visām praktiskajām lietām) – šos pavediena līkločus pinot es iedomājos laika viļņus, par kuriem dzirdu Latviešu un Lietuviešu (Liellātu) senās zintniecības lekcijās. Pavediena vilnis tik ļoti līdzinās laika vilnim! Bet, ja ir vilnis, ir enerģija, spēks un veselība!

Cik vienkārši un gudri – uzvelc cimdus un kļūsti stiprāks!

Noro Silk Garden sock

01/03/2012

Pirms kāda gada pārlūkojot, ko pasaule ada, biju pārsteigta, jo likās, ka vienīgā pieejamā dzija ir Noro. Noro visur – šalles, zeķes, segas un sazin kas vēl. Es uzķēros. Ierāvu enkuru lūpā un kādu nedēļu pavadīju datorā meklējot un studējot krāsas, sastāvus utt. Atradu.

Nopirku Noro Sikl Garden sock un Silk Garden.

Ar Silk Garden sock zināju, ko iesākt – kimono vasaras džemperīts tunēziski tamborēts.

Šī – zeķu dzija, tāda arī ir – zeķu. Mīksta nav, silta arī ne… Labums – metrāža liela. +/- interesantas krāsu pārejas, kā jau šim zīmolam.

Noro nav mana mīļākā dzija. Ne tuvu.

Man visās lietās patīk samērība – un ar Noro viņu panākt nevar. Mums šī dzija ir dārga un rezultāts – nu nekas īpašs (beigās viss sanāk diezgan vienveidīgs). Ar šo zeķu dziju vēl nekas, bet, kad adīju Noro Silk Garden, tad biju dusmīga un dusmīga, un dusmīga… Par to vēlāk.

Šim kimono ir super jauka piegrieztne un, jo jaukāka viņa paliek ar laiku – tā teikt nogatavinās un apgreidējas, iegūst vēl pilnīgākas nianses.

Rezumējot – lielākais prieks šajā pasākumā – izaicinājums!