Archive for februāris, 2011

Adīta soma

24/02/2011

cikcak soma

Kaut kur internetā ieraudzīju adītas, tamborētas somas. Skaistas!!! Tas man bija pārsteigums un izaicinājums reizē. Man likās, ka adījums jau nu nepavisam nav piemērots somām, bet… Ir gan!

Pirmo somu adīju citu. Tā vēl nav pabeigta 🙂 Uz vasaru būs. Bet šī ir sanākusi pa smuko. Pusvilnas dzija (sev uzadīju vilnas, bet pasmaga), samta lentītes, cikcak volāniņi – man patīk.

Savu somu nēsāju jau visu ziemu un ir ok. Protams, iekšā oderīte, kabatiņa, cietāks pamatiņš. Viss kā pienākas.

Apsolīju aprakstīt adījumu. Jāsaņemas.

Advertisements

Puķu kanna

21/02/2011

Puķu kanna

Pagājušā gada nogalē man palaimējās aizbraukt uz Tallinu jaukā kompānijā. Ieguvumu daudz. Viens no tiem grāmata, kurā apcakotas tējkannas. Tas ir super, ka vienu tādu tējkannu var tik dažnedažādi aprotāt. Tējkanna – gailis, klauns, izspūris briesmonīts, jebkas, ko nu kurš izdomājis. No praktiskā viedokļa, varbūt minūti ilgāk šis veidojums patur siltumu, tomēr šaubos. Toties – skaisti!

Es šo puķu kannu uzadīju kā “aploksni”. Tātad pievienotā vērtība. Iebēru končas, ieliku naudu un, manuprāt, skaisti var pasniegt tik bezpersonisku un garlaicīgu lietu kā nauda. Naudu iztērē, bet tēju dzer un priecājas. Man pašai patika (patīk). Lai priecē!

Apelsīnu miziņu sukādes

14/02/2011

Kad biju sīka, atceros, ka vecpaps taisīja pasakainas končas no – apelsīnu mizām. Tas nebija bieži. Tomēr tā garša, smarža un superduper garša vēl tagad kā dzīva.

Kad sāku taisīt sukādes no cidonijām, dižbrūklenēm, atcerējos par apelsīniem. Un tik traki nemaz nebija – vienā pavārgrāmatā atradu recepti.

Ir vērts pamēģināt.

(more…)

Ko es daru, kad neko nedaru!

13/02/2011

Es adu un tamborēju.

Reizēm uzfilcēju.

Un vēl šo to …

Tā lūk!

Čakla!

Par to arī šis nebeidzamais stāsts …