Archive for janvāris, 2012

Bezvīļu jaukums

25/01/2012

Pārskatot pagājušā gada ierakstus, biju izbrīnījusies pati par sevi, jo tas, kas ir salikts blogā – man ne visai padodas – prasa daudz un ļoti daudz knibināšanās, morālas saņemšanās, nobriešanas utt. (piem., skudra, zirgi, saulessargs un kas tur vēl). Manuprāt – ieguldītais laiks un darbs neatbilst rezultātam – kaut kā tā.  Man nepatīk ķēpāties ar sīkumiem, bet rakstura stingrības nostiprināšanas nolūkos, reizēm to daru.

Man patīk palielāki darbi. Bet tie visi ir palikuši ārpus kadra.

No lielākajiem sākšu ar mazāko un jaunāko – bezvīļu reglāniņš dēliņam.

Iesākumā uzsniga sniegs. Tad palika auksts. Radās problēma – nav ko mugurā vilkt (tas gan parasti attiecas uz sievietēm, arī šoreiz to izdomāja viņa). Un tapa džemperīts.

Dziju atradu necerēti. Faktiski kopā saliku dzijas, ko nekur nevar likt. Tumši lillā palika pāri no jakas, tie gaišie ir prāta aptumsums. Bet kopā tīri nekas. Un sastāvs superīgs. Siltums – garantēts.

Ernests rāda abus īkšķus uz augšu!

Man arī patīk, jo kad noadīts, tad arī gatavs – nav nekas jāšuj un jāstiķē. Džemperis adīts no augšas – bezvīļu reglāns – tam ir liela priekšrocība bērniem – nākošgad noārdīšu tik aprocītes, pieadīšu roku garumu, cik vajag -un tā ceru izvilkt vairākus gadus. Jo resnumā tak neaugs?

Advertisements

Galvas siltināšana ziemas laikā

16/01/2012

Galvas siltināšana nu jau ir aktualitāte Nr 1. Pie šī jautājuma biju pieķērusies nopietni (vēl pagājušajā gadā), jo iespītējos un negribēju samierināties ar to, ka cepuri nevaru uzadīt.

Protams, gribēju kaut ko interesantu, orģinālu, super-duper…

Iznāca – Cepures SuperSport Vulgaris.

Toties – siltas, mīļas, ērtas un skaistas, lai arī bez bumbuļiem, jo tie kaut kur iestrēguši. Ak.

Te cepures puikiem un pašai (es gan dalu ar sniegavīru).

Un, kad jau es uzķēru to āķi, tad ieskrējos…

Te cepures – kādam, vīram un krustmātei. Tās vēl dāvanas Ziemsvētkos.

Cepures Supersport sāku adīt no sviķeļa (manām galvām apmēram tā – uz adatām Nr 4 – 100 valdziņi, uz 3,5 – 120 v) – to adīju kādus 5-6 cm (adīju ar 6 zeķu adatām uz riņķi)  un tad 1 rindiņu labiski – lai vieglāk tā mala atlokas. Vēl svarīgi atcerēties, ka cepures pieres daļa ir garāka par pakausi – tātad micītes priekšpusē jāada nepilnās kārtas, lai uzadot to, nebūtu tā, ka pakausī kaut kas paliek pāri un nav kur likt. Pārējais viss uz izjūtām.

Cepures tā kā būtu, bet šorīt ģērbjot mazo uz dārziņu – ak vai, gluži pliks! Nu laiks siltiem ziemas džemperīšiem.

Nu kāpēc nevar tā, ka tie jau būtu gatavi, tas ir, strādāt rītdienai nevis vakardienai? Varbūt laiks jau padomāt par vasaru?

Sniegpārslains lakats eglītei

02/01/2012

Šogad (nu jau pagājušogad) svētku bija daudz. Ar visu to – darba daudz, bet – arī PRIEKA daudz.

Vienā tādā tusiņā Rūdolfa klasesdrauga mamma pastāstīja, ka redzējusi TV kādu rādam egļu audzīti, kas sastādīta no ziemassvētku eglītēm – gadu no gada. Mani šī ideja paņēma uzreiz. Ne visai mīlu egles zāģēt, kaut pasākums kopā ar bērniem, kad meklējam  egli, patasti ir superjauks. Bet, ja eglīti var atrast podiņā un pēc tam vēl censties iestādīt – kur nu vēl labāk. Kaut jāsaka, vienu egli podiņā jau esmu mēģinājusi – nekā. Šogad centīšos vēl vairāk. Lauki, kur egles stādīt mums ir, labā griba arī – nu vajadzētu izdoties!

Kamēr vēl nebija sniega – to uzbūrām 🙂

Lakatu uztamborēju jau pāris gadus atpakaļ. Sākumā cakoju motīvus un tad nāca grūtākais – dabūt tos kaut kādā jēgā kopā. Labi, ka mums ir liela gulta, tad nu tur spraudu un ķimerējos. Rezultāts mani apmierina. Patīk!

Materiāls – 100% vilna (ogre).

Lai silts un mīlīgs šis gadiņš!