Archive for jūnijs, 2011

Mini pončo, jeb “Meža fejas” apmetnīts…

16/06/2011

Draudzenei Ieviņai bērnudārzā tuvojās izlaidums.

Pirkt dāvanas man nepatīk (reizēm gan nākas tīri slinkuma pēc).

Un ideja galvā sēdēja jau sen. Noskatījos no Baibas (needleb).

Sanāca šādi.

Man pašai patīk. Un liekas diezgan praktisks. Var likt kā šalli, kā apmetnīti un sagriezt tā, lai nekas netraucē, pie kam der gan Jāņos, gan ziemas laikā (nu tā tik es pati domāju). Tad jau redzēs, kā būs. Ceru, uz kādu foto kopā ar valkātāju!

Adīts ļoti vienkārši. Sāku no augšas un adīju pa apli, vienā vietā taisot reglāna līniju – tas ir – pieaudzēju katrā otrajā kārtā 2 valdziņus. Reglāna līniju veidoju ar “zvaigznītēm” – saadot 3 valdziņus izadīju 5. Šis ir mans topa pieaudzējums pagaidām. Puķītes tamborētas. Kādas nu mācēju. Puķēm kātiņi – tamborēti. Krieviski saucas “guseņka”. Lai jautrāk, ir vēl dažas spirālītes. Maliņas aptamborētas ar slīpajiem kūlīšiem. Pa smuko!

Birkas:, ,
Publicēts adījumi, pončo, tamborējumi | Leave a Comment »

Apgreidētais galds!

01/06/2011

Un atkal tas pats – viss iesākās ar dažām puķītēm…

Galds jau traki vecs un diezgan neglīti izskatījās (pārcietis 2 bērnus un ne tikai). Pildspalvu švīkas, nažu griezumus, visdažādāko krāsu traipus un netīrumus vairs nemazgāja neviens superlīdzeklis.

Ko darīt?

– Aplīmēt ar salvetēm! Smalki saucas – dekupāža. Neko par šo mākslu nezinu, bet galdam tas likās īsti laikā. Aizgāju uz grāmatnīcu, pašķirstīju grāmatu un… manā izpildījumā nav jau nekāda augstā māksla, bet vismaz savādāk.

Darīju tā. Nomazgāju galdu. Noberzu to ar smilšpapīru. Ņēmu salvetes, kuras likās ka īstās (pāris pakas – dažāda raibuma, palika piknikiem) – uz manu galdu aizgāja 2 pakas – un ņēmos griezt puķītes. Sākumā gāja lēni. Domāju – nemūžam. Bet tad jau – kā robotiņš. No katras puķītes der tikai 1., pati virsējā kārta, kas jāatdala no 2 baltajām un tad, šī traki plānā un krāsainā jāklēbē kaut kur, piem., uz galda. Es līmēju ar PVA. Drusku pašķaidīju ar H2O, ņēmu mīkstu otu un uz priekšu. Pagāja vairākas dienas – griežot un līmējot. Kad likās, būs gana, ļāvu, lai nožūst un lakoju ar laku. Man bija palikusi parketa laka. Vēl neesmu pārliecināta, ka jebkura laka der jebkam, bet ko nu vairs. Ja jau iztur zābaku zoles, gan izturēs arī dakšiņas un putukrējumu. Pēc pāris lakas kārtām izdomāju, ka tomēr jāpaslīpē. Tad vēl palakojus un liekas, rīt pusdienas ēdīsim pie galda!

 

 

 

 

 

Un protams, dekupēt prasās šo un to.

Publicēts Bez kategorijas | Leave a Comment »