Archive for novembris, 2011

Pepperkūkas

25/11/2011

Nu jau vairākus gadus mīklu piparkūkām taisu pati. Forši. Garšīgi. Jauki.

Recepte nāk no Jaunpiebalgas, kur mana laimes zeme. Jau tad – sensenos laikos, kad es tur dzīvoju, kaimiņiene Cepļu Ausma taisīja šo supergaršīgo piparkūku mīklu. Recepte nonāca pie māsas – piparkūkas bija tik garšīgas, ka metu slinkumu pie malas un labi vien ir! Tagad arī mūsmājā uz Ziemassvētkiem ir garšīgi cepumiņi.

Recepte:

1 kg milti,

1 kg cukurs,

300 g tauki (es ņemu sviestu, jo normālus taukus neatrodu),

3 olas,

nepilna tējk. citronskābe,

soda,

1 tējk. kanēlis,

garšvielas – pipari, smaržīgie pipari, krustnagliņas, koriandrs, kardemons, ingvera pulveris utt. – tējkarote.

Miltus, garšvielas samaisa.

Izkausē cukuru (kā cukurgailīšiem – bet prātīgi – KARSTS!). Un pielej glāzi verdoša ūdens – arī prātīgi, jo karsts cukurs ar karstu ūdeni nesadzīvo! Tur viss iet pa gaisu! Samaisa.

Izkausētos taukos (sviestā) lej cukuru, maisa, kamēr padziest.

Kad masa nav karsta, pievieno saputotas olas, miltus ar garšvielām. Ik pa laikam maisa mīklu līdz tā sacietē. Liek ledusskapī un atkal gaida, tikai nu jau cepšanas fīlingu.

Tajā pat vakarā cept nevarēs, jo mīklai jāatdziest un jāsadzīvojas. Bet nākošajā dienā…

Šī ir pamatrecepte un katrs to pamaina pēc vajadzības. Tauku vietā lieku sviestu, kaut tauki būtu labāk, jo tie tik ātri nekūst. Tas ir būtiski, kad mīklu rullē, jo sviests ātri paliek mīksts un sāk lipt visur, kur tas nemaz nav vēlams. Es to risinu tā, ka mīklu visu laiku turu ledusskapī un izņemu tikai rullēšanai vajadzīgo – un arī tad – nečammājoties.

Cukuru var variēt – aizstāt kādu daudzumu ar medu, iesala sīrupu vai ko citu.

Garšvielas – var nopirkt gatavus maisījumus, bet labāk uzmalt pašam. Šogad nopirku maisījumu. Avokado. Paciņa domāta 1 kg miltu. Sarakstīts, kas tur iekšā, bet tā pafilozofējot, paciņa bija diezgan liela, bet garšvielas tak ir stipras….Pagaršojot mīklu stiprums izpaliek. Nu nezinu… Kad izcepšu, varēšu padalīties, bet vairāk nepirkšu gatavos masījumus gan. Pats uzmal un skaidri zini ko. Nav jāfilozofē un atliek laiks kam citam.

Tad nu gaidam cepšanas noskaņojumu!

 

Advertisements

Dzijas krāsošana ar zirgskābeņu sēkliņām!

02/11/2011

Tīrais ārprāts, ka pēdējoreiz rakstīju pirms 2 mēnešiem. Un jo tālāk, jo grūtāk.

Bet – zirgskābenes vēl ir palikušas neaprakstītas.

No visām putrām šī izskatījās vislabāk 🙂 (pēc Rūdolfa domām). Un ja tās sēklas kārtīgi novāra, viņas atlobas un izskatās pēc griķiem.

Visas pamatlietas nemainīgas – lietus vai avota ūdens, daudz laika un pacietības.

Sēklas (apmēram 25 litri) aplēju ar ūdeni un atstāju mērcēties. Sēklām pie Siguldas atradu pļaviņu, kur neiespringstot sabraucīju šo kvantumu. Vienīgi varēju vēlēties cimdus. To nebija. Bija bērni, kuri centās apgāzt mašīnu, jo visas izpalīdzīgās lietas (čipši, cukurūdens, končas – lai noturētu viņus mierā, kamēr māte rauš), bija jau beigušās starp balandu plūkšanu un zeltslotiņu griešanu. Bet nekas, tas tikai paātrināja procesu.

Nākošajā dienā (kad gailītis jau bij nodziedājis, saulīte uzlēkusi) augstākredzamo karsēju 2 stundas 80-90 grādos. Nokāsu. Varbūt jau rakstīju, ka krāsas šķidrumu no biezumiem vajag nokāst uzreiz, nevis atstāt atdzist, jo tad augs krāsu “paņem” atpakaļ. Šī, protams, ir viena no versijām. Es pie šīs pieturos. Bet ir arī citas tikpat neapstrīdamas un pareizas. Katrs dara, kā uzskata par labu esam.

Kad krāsas šķīdums atdzisis (ap 30-40 grādi), tajā iemērc izmazgātu dziju. Un lai nu pastāv, jo ir jau vakars un jāiet pie miera. Visa krāsošana nākošajā dienā.

Te jau gailis atkal ir nodziedājis un var sākt karsēt dziju. Ja krāso bez kodinātājiem, dzija sanāk gaiši bēša. Bet, ja pieliek dzelzi….

Lūk šāda zaņķība. Kad mācījāmies Līgatnē krāsošanu, tad tur kaut kādā brīdī šo paskaloja ar krāna ūdeni, kas ir ļoti dzelžains (dzelzis + vēl kodinātājā), iznāca super asfalta pelēks. Man tik košs nesanāca, bet arī skaists.

Ja vispār grib košāku “noziedu”, tad nokrāsoto dziju skalo, žāvē un var atkal no jauna krāsot jaunos krāsu šķīdumos.

Zirgskābeņu variācijas

Mazliet ieskatu var gūt. Fices, kas apakšā – krāsotas novārījumā, bez kodinātājiem. Pelēkie kamoli – kodināti ar dzelzi. Brūnais kamols (dzīvē ļoti skaists) skalots sārmā.

Un vai nav pārsteidzoši – no zirgskābeņu sēklām – kas to būtu domājis – var iegūt ļoti skaistus toņus.

Tad nu ja pavilkšos, krāsošu atkal pavasarī – kad viss zeļ un plaukst.