Tas viss iesākās ar dažām puķītēm..
Nobeidzot bija pāri 200…
Un vēl līdz šim nevaru saprast, kā man, tik praktiskai būtnei, varēja ienākt prātā tik laikietilpīgs, nepraktisks pasākums…
Saulessargs – tas gan bij ierosinājums no studijas (esmu “Vīgrieze”), bet lēmumu tak pieņēmu es…
Ir jau labi. Vesels mēnesis pa galam, bet puķu pilna māja 🙂
Mazām smukām meitenēm šitādi visādi patīk.
Es pamēģināju…
Man gan bija problēmas uzšūt acis… tik zemu… cik deguns… Sākumā uzšuvu, kur vietējiem kaķiem tās it kā būtu, bet tad nav Kitty 🙂 Izkopēju pareizo bildi un mērīju proporcijas. Īsāk sakot – noņēmos. Un it kā tāds sīkums…
Tamborējums – tunēziskais. Iesaku pamēģināt – izskatās ļoti kārtīgs, daudz nestaipās, ja klasiskais tunēziskais, kā šis – super virsū šūt krustdūrienā. Svētdien biju Ķekavā, kur bija adītu un tamborētu tērpu skate (studiju vada Baiba Balode, Latvijas guru adīšanā un tamborēšanā, un, man arī ir tā laime mācīties pie viņas Siguldā), redzēju 2 mēteļus, kas uztamborēti tunēziski un virsū uzšūti raksti krustdūrienā. Ļoti skaisti! Pie kam – labi izskatās rupjas dzijas, kas tamborējamas ar resnām adatām. Man tāds viens ir, vizbuļu pārņemts – tas intrigai…
Šī jaka ir tikpat “ievērota”, cik adītā soma. Kur vien aizeju, sarunas ievirzās… par jaku. Skolā, pie dakteres, ciemos… Jaka, protams, skaista un traki vienkārša. Kā saka – viss vienkāršais ir ģeniāls 🙂
Vēl pagājušā gada nogalē biju tikusi pie skaistas, mīkstas, rupjas vilnas dzijas. Kā jau ar dzijām, kurām ir krāsu pārejas – ficēs un spolēs izskatās ārkārtīgi skaisti, bet ko adīt? Arī ap šo dziju filozofēju, kamēr citiem nolūkiem pie manis atnāca getru raksts. Vienkāršs līdz ārprātam, bet skaists…
Raksts šāds – 3 labiski, 3 kreiliski un atkārto. Šādi noada 3 rindas. Nākošās 3 rindas – viss labiski. Tad 3 rindas – pretēji, kā bija sākumā – 3 kreiliski, 3 labiski utt. Un – 3 rindas tikai kreiliski. Atkārto un priecājas! Vai nav super raksts?
Pamēģināju ar šo dziju – ļoti skaists. Un tā tapa jaka.
Jaka adīta no abiem galiem – no katras piedurknes. Piegrieztne vienkārša – uzzīmēt kompī neprotu 😦 Tātad – sāk adīt no vienas piedurknes, ada piedurknes garumu, tad adījumam abās pusēs uzmet klāt tik valdziņus, cik vajag priekšpusei un aizmugurei, ada līdz kakla izgriezumam, tad veido to un kakla izgriezuma vidū met mieru. Valdziņus atstāj uz adatām, jo, kad uzada otru tādu pašu gabalu, tad tos sašuj ar vaļējiem valdziņiem. Tā kā raksts reljefains, tad šuvuma vietu redzēt nevar. Pie kam, man šuvuma vieta ir tur, kur no labās puses skatoties ir labiskie valdziņi – tie it kā iegrimst uz iekšu. “Visi gali ūdenī”, neviens neko i nepamana. Tad jau paliek vairs tikai suņa aste – apkakle un priekšējā mala. Priekšmalai – viss vienkārši – adīju sviķeli – 3 labiski, 3 kreiliski kā rakstā no uz adatas jau esošajiem valdziņiem. Apkakli uzadīju atsevišķi un piešuvu. Pogas šūt bija slinkums, tad iztieku ar vienu saspraudi, kas notamborēta “tipa” rozīte.
Un bonusi – lai cik liela es augtu – jaka stiepsies man līdzi!
r-adīšana 
