Archive for the ‘tamborējumi’ Category

Vizbulīšu trakums

25/04/2013

DSCN3896DSCN3898

Šis stāsts aizsākās jau pagājušajā ziemā. Pat aiz-pagājušajā.

Nopirku spoli pelēkas dzijas ar krāsainiem krikumiem un likās, būs košs un raibs pavasarim. Kad saulīte sāka spīdēt spožāk un ilgāk, viss košums nez kur izgaisa un tas, ko redzēju bija drūmi pelēka dzija.

Un tad uznāca vizbulīšu trakums. Vajadzēja vizbulīšu zilu pončo ar visām puķēm. Kā uzlabot drūmi pelēku (un vispār jebko)? Izskraidīju veikalus īpašā kazlēna meklējumos. Viegli tas nebija ne man, ne pārdevējām, kuras trāpījās. Bet nu vienā gudrā dienā ņēmu, kas ir, un tamborēju nost.

vizbuļu pončo

vizbuļu pončo

DSCN3902

DSCN3905

DSCN3901

 

 

Tamborējums tunēziskais.

Uz klasiskā tunēziskā viegli un skaisti ir uzšūt – jebko.

Pie kam, tunēziskais tamborējums ir ļoti “akurāts”. Man patīk.

??????????

 

 

 

 

 

 

 

Skaistas šīs pavasara pirmās puķītes! Manas mīļākās jau no bērnības!

 

Advertisements

Spilvenu bums

30/12/2012

Tā kā sen jau cenšos neiesaistīties tajā ārprātā, kas saucas komercsvētki, nākas pastrādāt pašai.

Nav problēmu, man patīk. Šogad loze krita uz spilveniem.

Omei, māsai, draudzenei – African flowers motīvi.

DSCN3545DSCN3538

DSCN3527

Ziemas vidū košas puķes.  Lai dzīve krāsaināka, košāka un bagātāka!

Mazai princesei – somiņa. Tās vienmēr noder.

??????????Vēl tapa krūzīšu paliktnīši, krūzīšu sildītāji un citas mazas lietiņas, kuras iekrita prātā motīvus tamborējot. Faktiski jau var jebko. Jautājums, ko vajag.

Šogad svētki latviskā un āfriskā garā 🙂

Jau kuro gadu apņemos, ka vajadzētu dāvanas sākt cakot laicīgāk. Līdz šim tas neizdodas. Varbūt nākošgad?

No otras puses, viss ir paspēts.

Lai priecīgs!

Tudī sudī

04/07/2012

Nosaukums aizņemts. Arī ideja. Emuārā NeedleB!

Kādu laiku mūza mani bija atstājusi. Sāku jau uztraukties, bet liekas, ka būs ok.

Arī tad, ja ideju iztrūkums, dziju kalni gāžas virsū un rokām kustību vajag. Ilgi jau biju cilājusi maisu ar vilnu, kuru pagājušajā vasarā krāsoju ar augiem. Un vienā jaukā dienā dažādu sakritību rezultātā izdomāju, ka būs sega un atcerējos arī šo – “tudī-sudī”, kurš likās tieši pašā laikā. Un – ir ar!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uz īpašumtiesībām jau pieteicās Ernests. Man, protams, prieks! Un visa (gandrīz) sakrāsotā dzija likta lietā! Te ar augiem nav krāsoti sarkanie toņi un 🙂 baltais. Bija pat doma šos nopirkt, lai tad visa sega ir augu krāsās. Bet tādām opcijām laika nebija. Darītgribēšana bija lielāka par vēlmi nodarboties ar loģistiku.

Tāds vasarīgs pēc Līgo sveiciens! Gan man, gan jums! Lai priecīga!

Saldējums, bumbieri, čīzburgers, friškas…

27/03/2012

Ko gan var sadarīt gavēņa laikā cilvēks, kuram ar gavēni nav nekāda sakara.

Punkts nr. 1. – Var apcerēt barību, kuru pats nelieto.

Punkts nr. 2. – Var domāt par veselīgu uzturu.

 

Punkts nr. 3.  – Našķi un kārumi…

Kad maziem draugiem pienāk jubilejas reize…

 

Zvaniet un pasūtiet tūliņ! 🙂

Te ir kur izvērsties!

 

Noro Silk Garden sock

01/03/2012

Pirms kāda gada pārlūkojot, ko pasaule ada, biju pārsteigta, jo likās, ka vienīgā pieejamā dzija ir Noro. Noro visur – šalles, zeķes, segas un sazin kas vēl. Es uzķēros. Ierāvu enkuru lūpā un kādu nedēļu pavadīju datorā meklējot un studējot krāsas, sastāvus utt. Atradu.

Nopirku Noro Sikl Garden sock un Silk Garden.

Ar Silk Garden sock zināju, ko iesākt – kimono vasaras džemperīts tunēziski tamborēts.

Šī – zeķu dzija, tāda arī ir – zeķu. Mīksta nav, silta arī ne… Labums – metrāža liela. +/- interesantas krāsu pārejas, kā jau šim zīmolam.

Noro nav mana mīļākā dzija. Ne tuvu.

Man visās lietās patīk samērība – un ar Noro viņu panākt nevar. Mums šī dzija ir dārga un rezultāts – nu nekas īpašs (beigās viss sanāk diezgan vienveidīgs). Ar šo zeķu dziju vēl nekas, bet, kad adīju Noro Silk Garden, tad biju dusmīga un dusmīga, un dusmīga… Par to vēlāk.

Šim kimono ir super jauka piegrieztne un, jo jaukāka viņa paliek ar laiku – tā teikt nogatavinās un apgreidējas, iegūst vēl pilnīgākas nianses.

Rezumējot – lielākais prieks šajā pasākumā – izaicinājums!

Galvenais, lai kājas būtu siltas…

07/02/2012

Pateicoties aukstajam laikam beidzot saņēmos un satamborēju paklāju.

Doma bija jau sen, bet briedumu sasniedza, kad cakinot kājas sāka salt.

Dzija jau sen stāvēja nenoskārstai vajadzībai. Milzīga rupja spole. To ņēmu kā pamatdiegu un klāt var likt visu, kas lieks. Man bija aizstāvējušies Ogres kamolīši, vilna un vēl šis tas.

Tamborēju ar adatu Nr. 8, kopā saliku diezgan daudz visa kā. Tamborēšana vienkārša – uz apli, pa spirāli vienkāršie stabiņi bez apmetuma, katrā kārtā pieaudzējot 6 vietās. Kad aplis palika lielāks un slinkums skaitīt, tad pieaudzēju, piem., 5-ajā stabiņā aiz iepriekšējā pieaudzējuma. Man vajadzēja pāri par 2 metri garumā, tāpēc man ir 3 apļi, katrs 80 cm diametrā. Satamborēju tos strīpā kopā, apcakināju maliņu un labs ir. Ernestam un Debrai patīk!

 

Pirmo paklāju satamborēju jau pāris gadus atpakaļ – savai sapņu mājiņai – pirtiņai. Viss ir vienkārši – tamborēju apli ar trīskārtīgu vilnas dziju (dabūju Limbažos pa lēto, jo šī bija raibi nokrāsojusies un tāpēc izbrāķēta – man par laimi un patikšanu), kuru saliku dubultā. Un ik pa laikam ietamborēju kādu rindiņu ar lodziņiem, kuros pēc tam ievilku krāsainus diegus (tos iepriekš satamborēju pīnītē). Dzija rupja, adata resna – prieks cakot! Kājām silti un acīm skaisti! Košie diegu gali likti lietā!

Šim paklājam gan ir ķibele – vidus drusku velkas uz augšu. Laikam pa stingru esmu savilkusi tos košumus. Bet funkcijai tas netraucē – silda un priecē!

Kam nav kur likt pāri palikušas dzijas?

Sniegpārslains lakats eglītei

02/01/2012

Šogad (nu jau pagājušogad) svētku bija daudz. Ar visu to – darba daudz, bet – arī PRIEKA daudz.

Vienā tādā tusiņā Rūdolfa klasesdrauga mamma pastāstīja, ka redzējusi TV kādu rādam egļu audzīti, kas sastādīta no ziemassvētku eglītēm – gadu no gada. Mani šī ideja paņēma uzreiz. Ne visai mīlu egles zāģēt, kaut pasākums kopā ar bērniem, kad meklējam  egli, patasti ir superjauks. Bet, ja eglīti var atrast podiņā un pēc tam vēl censties iestādīt – kur nu vēl labāk. Kaut jāsaka, vienu egli podiņā jau esmu mēģinājusi – nekā. Šogad centīšos vēl vairāk. Lauki, kur egles stādīt mums ir, labā griba arī – nu vajadzētu izdoties!

Kamēr vēl nebija sniega – to uzbūrām 🙂

Lakatu uztamborēju jau pāris gadus atpakaļ. Sākumā cakoju motīvus un tad nāca grūtākais – dabūt tos kaut kādā jēgā kopā. Labi, ka mums ir liela gulta, tad nu tur spraudu un ķimerējos. Rezultāts mani apmierina. Patīk!

Materiāls – 100% vilna (ogre).

Lai silts un mīlīgs šis gadiņš!

UzPirkstiņMazLellītes

09/12/2011

Kā jau katru gadu, Ziemassvētki atnāk negaidīti ātri.

Tirdziņi, loterijas, apdāvināšanās, dāvanas – tas viss kļūst par aktualitāti.

Paskatos kalendārā …

Savu maratonu sāku ar pirkstiņlellītēm.

Ideju par lellītēm aizguvu no TLMS “Vīgriezes”, kur lellītes tiks skaisti eksponētas ziemassvētku eglītē. Izstādes atklāšana 9.decembrī Siguldas pagasta kultūras namā – mīļi gaidīti.

Nu lūk, man te ir lapsa, varde, kaķis, zaķis un lācis.

Domāju, šādi mazumiņi noderēs bērnudārzā loterijai vai tirdziņam.

Tamborēt sāku no augšas – savienojot 4 gaisa cilpiņas aplī, tad tik tamborēju uz apli un jau iemanījos pa ceļam ietamborēt gan ausis, gan degunus, gan astes. Ik pa laikam tik pamēra, vai var uzmaukt pirkstā un lieta darīta. Actiņu vietā piešuvu mazas pērlītes.

Nu jau jūtos drusku brašāk – nākiet vien Ziemassvētki!

Mini pončo, jeb “Meža fejas” apmetnīts…

16/06/2011

Draudzenei Ieviņai bērnudārzā tuvojās izlaidums.

Pirkt dāvanas man nepatīk (reizēm gan nākas tīri slinkuma pēc).

Un ideja galvā sēdēja jau sen. Noskatījos no Baibas (needleb).

Sanāca šādi.

Man pašai patīk. Un liekas diezgan praktisks. Var likt kā šalli, kā apmetnīti un sagriezt tā, lai nekas netraucē, pie kam der gan Jāņos, gan ziemas laikā (nu tā tik es pati domāju). Tad jau redzēs, kā būs. Ceru, uz kādu foto kopā ar valkātāju!

Adīts ļoti vienkārši. Sāku no augšas un adīju pa apli, vienā vietā taisot reglāna līniju – tas ir – pieaudzēju katrā otrajā kārtā 2 valdziņus. Reglāna līniju veidoju ar “zvaigznītēm” – saadot 3 valdziņus izadīju 5. Šis ir mans topa pieaudzējums pagaidām. Puķītes tamborētas. Kādas nu mācēju. Puķēm kātiņi – tamborēti. Krieviski saucas “guseņka”. Lai jautrāk, ir vēl dažas spirālītes. Maliņas aptamborētas ar slīpajiem kūlīšiem. Pa smuko!

Saulessargs…

28/05/2011

Tas viss iesākās ar dažām puķītēm..

 

 

 

 

 

 

 

Nobeidzot bija pāri 200…

 


 

 

 

 

 

Un vēl līdz šim nevaru saprast, kā man, tik praktiskai būtnei, varēja ienākt prātā tik laikietilpīgs, nepraktisks pasākums…

Saulessargs – tas gan bij ierosinājums no studijas (esmu “Vīgrieze”), bet lēmumu tak pieņēmu es…

Ir jau labi. Vesels mēnesis pa galam, bet puķu pilna māja 🙂