Man reizēm ir tā, ka lietas iemīlu caur darīšanu. Tāpat ir ar šīm “traki” skaistajām heksagonu zeķēm.
Trakas tās ir visādi – gan skatā, gan adīšanā, gan attieksmēs. Kad parādīju iesāktu zeķi draudzenei, tā gandrīz valodu pazaudēja. Bet ieguvums no tā – skaidra ideja, ko viņai dāvināt!
Piemeklēju košākas krāsas un nodarīju to lietu!
![DSCN3999[1]](http://radisana.files.wordpress.com/2013/05/dscn39991.jpg)
Ma patīk dāvināt (jo pati jau visu novalkāt nevaru:) uztveriet to kā sabiedrisku pienākumu – saņemt)!
Un patīk dāvināt, ja redzu, ka ir prieks saņemt! Gandarīti visi!
Par šīm zeķēm, bez OH un AH dzirdēju arī – ka tās jau valkāt nevar, te nu gan mūsu vecmāmiņas galvu lauzītu, lai rakstu saprastu utt.
Bet pats labākais, kas man patika visvairāk –
nu sākumā es viņas lietošu kā grāmatzīmi!
Joks, protams!
![DSCN4017[1]](http://radisana.files.wordpress.com/2013/05/dscn40171.jpg)
Līdz salam vēl kāds brītiņs, varbūt piebeigšu arī sev vienas, ko grāmatā iespraust!
Šis man ir tāds rakstura rūdīšanas darbiņš!
Kal ratus ziemā, ragavas vasarā!
r-adīšana 