r-adīšana

Man reizēm ir tā, ka lietas iemīlu caur darīšanu. Tāpat ir ar šīm “traki” skaistajām heksagonu zeķēm.

Trakas tās ir visādi – gan skatā, gan adīšanā, gan attieksmēs. Kad parādīju iesāktu zeķi draudzenei, tā gandrīz valodu pazaudēja. Bet ieguvums no tā – skaidra ideja, ko viņai dāvināt!

Piemeklēju košākas krāsas un nodarīju to lietu!

Ma patīk dāvināt (jo pati jau visu novalkāt nevaru:) uztveriet to kā sabiedrisku pienākumu – saņemt)!

Un patīk dāvināt, ja redzu, ka ir prieks saņemt! Gandarīti visi!

Par šīm zeķēm, bez OH un AH dzirdēju arī – ka tās jau valkāt nevar, te nu gan mūsu vecmāmiņas galvu lauzītu, lai rakstu saprastu utt.

Bet pats labākais, kas man patika visvairāk –

nu sākumā es viņas lietošu kā grāmatzīmi!

Joks, protams!

Līdz salam vēl kāds brītiņs, varbūt piebeigšu arī sev vienas, ko grāmatā iespraust!

Šis man ir tāds rakstura rūdīšanas darbiņš!

Kal ratus ziemā, ragavas vasarā!

Birkas: heksagoni, pečvorks, zeķes

This entry was posted on 29/05/2013 at 09:49 and is filed under adījumi, pečvorks. You can follow any responses to this entry through the RSS 2.0 feed. You can leave a response, or trackback from your own site.