r-adīšana

Kad ieraudzīju šo dziju, nevarēju nenopirkt. Krāsas – skaistas. Sastāvs – 100% vilna.

Viss šis skaistums gan radīja sava veida problēmas turpmāk (kā jau jebkura dzija, bet šīs grūtības man patīk pārvarēt). Dzijas krāsojums – kā jau dzijām ar krāsu pāreju, radīja problēmas meklējot labāko veidu, kā cakināt. Vilna – kā es jokoju – savēlās jau adot.

Bet rezultātā tīri glīts džemperīts. Nu jau gan savā karjeras norietā.

Šim džemperim man patīk piegrieztne. Pēc šādas šnites esmu jau uzadījusi (tamborējusi) džemperus vairākus. Vienu safilcēju žāvētājā (tajā dienā šķīros no 2 džemperiem, otrs bija pavisam mazs mazītiņš sarāvies – no liela, skaista, rozīga kimono :()

Piegrieztne vienkārša – ieraudzīju to vecā grāmatā – “Adīšanas un tamborēšanas ābece”.

Atsevišķi ada “augšu” + “apakša”. Augša visa kopā – sāku no piedurknes viena gala un tik uz priekšu. Pa vidam atstāj caurumu galvai un čubina līdz otras piedurknes galam. Pirmajam džemperim augša bija entrelakā. Skaisti. Un apakšu pieada kā sirds vēlas. Šim džemperim apakša adīta no sāniem rievotajā adījumā ar nepilnajām kārtām (lai dabūtu platāku krūšu un gurnu daļu). Gribējās strīpas šādā virzienā. Bet vispār, man liekas, ka šādā veidā adījums “uzkaras”, piem., uz “riepiņas”. Man tāda ir. Ko darīsi. Hobijs tāds sēdošs. Un tad tik jāizdomā, kā skaisti savienot – es uztamborēju pa virsu kūlīšus. Man patīk!

Mīļš darinājums. Tikai novēlies …