Bezvīļu jaukums

Pārskatot pagājušā gada ierakstus, biju izbrīnījusies pati par sevi, jo tas, kas ir salikts blogā – man ne visai padodas – prasa daudz un ļoti daudz knibināšanās, morālas saņemšanās, nobriešanas utt. (piem., skudra, zirgi, saulessargs un kas tur vēl). Manuprāt – ieguldītais laiks un darbs neatbilst rezultātam – kaut kā tā.  Man nepatīk ķēpāties ar sīkumiem, bet rakstura stingrības nostiprināšanas nolūkos, reizēm to daru.

Man patīk palielāki darbi. Bet tie visi ir palikuši ārpus kadra.

No lielākajiem sākšu ar mazāko un jaunāko – bezvīļu reglāniņš dēliņam.

Iesākumā uzsniga sniegs. Tad palika auksts. Radās problēma – nav ko mugurā vilkt (tas gan parasti attiecas uz sievietēm, arī šoreiz to izdomāja viņa). Un tapa džemperīts.

Dziju atradu necerēti. Faktiski kopā saliku dzijas, ko nekur nevar likt. Tumši lillā palika pāri no jakas, tie gaišie ir prāta aptumsums. Bet kopā tīri nekas. Un sastāvs superīgs. Siltums – garantēts.

Ernests rāda abus īkšķus uz augšu!

Man arī patīk, jo kad noadīts, tad arī gatavs – nav nekas jāšuj un jāstiķē. Džemperis adīts no augšas – bezvīļu reglāns – tam ir liela priekšrocība bērniem – nākošgad noārdīšu tik aprocītes, pieadīšu roku garumu, cik vajag -un tā ceru izvilkt vairākus gadus. Jo resnumā tak neaugs?

Advertisements

Birkas:

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: