Pagājušā gada nogalē man palaimējās aizbraukt uz Tallinu jaukā kompānijā. Ieguvumu daudz. Viens no tiem grāmata, kurā apcakotas tējkannas. Tas ir super, ka vienu tādu tējkannu var tik dažnedažādi aprotāt. Tējkanna – gailis, klauns, izspūris briesmonīts, jebkas, ko nu kurš izdomājis. No praktiskā viedokļa, varbūt minūti ilgāk šis veidojums patur siltumu, tomēr šaubos. Toties – skaisti!
Es šo puķu kannu uzadīju kā “aploksni”. Tātad pievienotā vērtība. Iebēru končas, ieliku naudu un, manuprāt, skaisti var pasniegt tik bezpersonisku un garlaicīgu lietu kā nauda. Naudu iztērē, bet tēju dzer un priecājas. Man pašai patika (patīk). Lai priecē!
Birkas: adīti nieki, puķes
Atbildēt