Archive for the ‘adījumi’ Category

Galvas siltināšana ziemas laikā

16/01/2012

Galvas siltināšana nu jau ir aktualitāte Nr 1. Pie šī jautājuma biju pieķērusies nopietni (vēl pagājušajā gadā), jo iespītējos un negribēju samierināties ar to, ka cepuri nevaru uzadīt.

Protams, gribēju kaut ko interesantu, orģinālu, super-duper…

Iznāca – Cepures SuperSport Vulgaris.

Toties – siltas, mīļas, ērtas un skaistas, lai arī bez bumbuļiem, jo tie kaut kur iestrēguši. Ak.

Te cepures puikiem un pašai (es gan dalu ar sniegavīru).

Un, kad jau es uzķēru to āķi, tad ieskrējos…

Te cepures – kādam, vīram un krustmātei. Tās vēl dāvanas Ziemsvētkos.

Cepures Supersport sāku adīt no sviķeļa (manām galvām apmēram tā – uz adatām Nr 4 – 100 valdziņi, uz 3,5 – 120 v) – to adīju kādus 5-6 cm (adīju ar 6 zeķu adatām uz riņķi)  un tad 1 rindiņu labiski – lai vieglāk tā mala atlokas. Vēl svarīgi atcerēties, ka cepures pieres daļa ir garāka par pakausi – tātad micītes priekšpusē jāada nepilnās kārtas, lai uzadot to, nebūtu tā, ka pakausī kaut kas paliek pāri un nav kur likt. Pārējais viss uz izjūtām.

Cepures tā kā būtu, bet šorīt ģērbjot mazo uz dārziņu – ak vai, gluži pliks! Nu laiks siltiem ziemas džemperīšiem.

Nu kāpēc nevar tā, ka tie jau būtu gatavi, tas ir, strādāt rītdienai nevis vakardienai? Varbūt laiks jau padomāt par vasaru?

Advertisements

Kaķīš-lācīš-pelīšcepure un gardumi zvēriņiem

14/12/2011

Kad meklēju bērniem cepures, biju šokā –  cepures nekādas no nekādiem materiāliem maksā pat naudu…

Apņēmos adīt pati. Biju piemirsusi, ka cepures ir viena no sarežģītākajām formām. Un it kā jau nekā traka tur nav, bet uztrāpīt pareizo izmēru, lai der konkrētam bērnam… Atrast dziju, kas ir īstā cepurei pēc biezuma, siltuma, mīkstuma… Rezultātā esmu noņēmusies ilgu laiku, uzadījusi diezgan daudz cepures, bet valkājama ir tikai viena 🙂

Šī ir pati vienkāršākā no visām cepurēm un arī ar visu to, šī ir kāda trešā, kas nu der. Biju domājusi uzadīt austiņas un būtu pelīte vai vilciņš. Vīrs to nosauca par bērna ķēmošanu 🙂 Bumbulīši ir vidusceļš. Lai arī cepure pelēka, bērnu visi sauc par lācīti (ja adiet, adiet uzreiz brūnu vai baltu).

Adīšana vienkārša. Uzmet tik valdziņus, cik nepieciešams cepures augstumam (piem., man vajag 17 cm es uzmetu 30 valdziņus). Ada rievotajā adījumā (visu laiku labiski). Izmēra galvas apkārtmēru un sadala to 5 daļās (50 cm /5=10 cm). Un skatoties pēc piegrieztnes, katrā otrajā kārtā rindiņas sākumā 1 valdziņu pieaudzē un rindiņas beigās 2 saada kopā – valdziņu skaits nemainās. Kad vajadzīgais garums noadīts, dara otrādi – rindiņas sākumā saaudzē, beigās 1 pieaudzē. Rievotais adījums labi padodas – var adīt par kādu rindiņu mazāk. Pieres daļā var adīt taisnu gabaliņu, vai pieaudzēt un noraukt katrā otrajā kārtā, lai knābis nav tik liels, bet labums, ka piere silta! Beigās sašuj pirmo un pēdējo rindiņu un vienas puses zigzagu. Pietamborē šņorītes, uztaisa ausis, cakas vai jebko un cepure gatava.

Zīmējot pa vecam, tas izskatās šādi.

Un tad var doties pušķot meža zvēru eglīti. Mēs bijām Tērvetē un tur zvēriem eglīti bij pušķojuši daudzi – idejas ļoti skaistas!

Mani sajūsmināja dažādība – te var redzēt, kādas dārzeņu krelles var savērt! Un ja ābolu iesien sarkanā lentā – glauni! Mēs uztaisījām sēklu maisījumu putniņiem, kas aprakstīts “Ilustrētajā Juniorā”. Sajauc kopā visādas sēkliņas un samaisa ar želatīnu. Šo masu liek formiņās, pa vidam ieliek striķīti un gaida, kad sacietē. Kārumiņš pa pirmo!

 

Vēl kāds labs darbiņš padarīts!

Varat raudāt, varat smiet – man nav zirgs, kas naktī dzied …

25/07/2011

Viscaur un nemitīgi tiek skandināts par zemo dzimstību valstī. Kur tas ir? Pie mums Siguldā bērnu ir daudz. Mums ir 2, bet mēs esam lūzeri, jo draugu ģimenēs ir – kā minimums 3. Norma – 4. Tas ir super, protams. Šāds ievads, jo bērniem ir arī dzimšanas dienas, ciemos jāiet un dāvanas jādāvina. Tad nu jāiespringst uz – KO?

Lūk šādus līdzīgus zirdziņus noskatīju no draudzenes Lailas. Ziniet – sākot ar divgadniekiem – rullē.

Zirgs taisīts no zeķes, kurai piešūtas ausis, acis un krēpes – piesietas bārkstis. Iekšā liku sienu, ko kārtīgi nosēju ar stingru diegu. Tad vēl paliek kāts – nopirku īsus slotaskātus – labums tāds, ka viņam vienā galā caurums, caur kuru var kārtīgi piesiet zirgam galvu, lai tā nepaliek pusceļā. Forši būtu mežā kādu lazdu nozāģēt, jājamkāts būtu vēl jaukāks.

Zilais dziedošais zirgs vēl tik domās…

Mini pončo, jeb “Meža fejas” apmetnīts…

16/06/2011

Draudzenei Ieviņai bērnudārzā tuvojās izlaidums.

Pirkt dāvanas man nepatīk (reizēm gan nākas tīri slinkuma pēc).

Un ideja galvā sēdēja jau sen. Noskatījos no Baibas (needleb).

Sanāca šādi.

Man pašai patīk. Un liekas diezgan praktisks. Var likt kā šalli, kā apmetnīti un sagriezt tā, lai nekas netraucē, pie kam der gan Jāņos, gan ziemas laikā (nu tā tik es pati domāju). Tad jau redzēs, kā būs. Ceru, uz kādu foto kopā ar valkātāju!

Adīts ļoti vienkārši. Sāku no augšas un adīju pa apli, vienā vietā taisot reglāna līniju – tas ir – pieaudzēju katrā otrajā kārtā 2 valdziņus. Reglāna līniju veidoju ar “zvaigznītēm” – saadot 3 valdziņus izadīju 5. Šis ir mans topa pieaudzējums pagaidām. Puķītes tamborētas. Kādas nu mācēju. Puķēm kātiņi – tamborēti. Krieviski saucas “guseņka”. Lai jautrāk, ir vēl dažas spirālītes. Maliņas aptamborētas ar slīpajiem kūlīšiem. Pa smuko!

Gofra jaka

15/05/2011



Šī jaka ir tikpat “ievērota”, cik adītā soma. Kur vien aizeju, sarunas ievirzās… par jaku. Skolā, pie dakteres, ciemos… Jaka, protams, skaista un traki vienkārša. Kā saka – viss vienkāršais ir ģeniāls 🙂

Vēl pagājušā gada nogalē biju tikusi pie skaistas, mīkstas, rupjas vilnas dzijas. Kā jau ar dzijām, kurām ir krāsu pārejas – ficēs un spolēs izskatās ārkārtīgi skaisti, bet ko adīt? Arī ap šo dziju filozofēju, kamēr citiem nolūkiem pie manis atnāca getru raksts. Vienkāršs līdz ārprātam, bet skaists…

Raksts šāds – 3 labiski, 3 kreiliski un atkārto. Šādi noada 3 rindas. Nākošās 3 rindas – viss labiski. Tad 3 rindas – pretēji, kā bija sākumā – 3 kreiliski, 3 labiski utt. Un – 3 rindas tikai kreiliski. Atkārto un priecājas! Vai nav super raksts?

Pamēģināju ar šo dziju – ļoti skaists. Un tā tapa jaka.

Jaka adīta no abiem galiem – no katras piedurknes. Piegrieztne vienkārša – uzzīmēt kompī neprotu 😦  Tātad – sāk adīt no vienas piedurknes, ada piedurknes garumu, tad adījumam abās pusēs uzmet klāt tik valdziņus, cik vajag priekšpusei un aizmugurei, ada līdz kakla izgriezumam, tad veido to un kakla izgriezuma vidū met mieru. Valdziņus atstāj uz adatām, jo, kad uzada otru tādu pašu gabalu, tad tos sašuj ar vaļējiem valdziņiem. Tā kā raksts reljefains, tad šuvuma vietu redzēt nevar. Pie kam, man šuvuma vieta ir tur, kur no labās puses skatoties ir labiskie valdziņi – tie it kā iegrimst uz iekšu. “Visi gali ūdenī”, neviens neko i nepamana. Tad jau paliek vairs tikai suņa aste – apkakle un priekšējā mala. Priekšmalai – viss vienkārši – adīju sviķeli – 3 labiski, 3 kreiliski kā rakstā no uz adatas jau esošajiem valdziņiem. Apkakli uzadīju atsevišķi un piešuvu. Pogas šūt bija slinkums, tad iztieku ar vienu saspraudi, kas notamborēta “tipa” rozīte.

Un bonusi – lai cik liela es augtu – jaka stiepsies man līdzi!

Somas adīšana

10/03/2011

Šī soma adīta ar parupju pusvilnas dziju. Adatas – nr. 4.

Somu ada no augšas uz leju.

Uzmet 45 valdziņus un rievotajā adījumā (turp-atpakaļ labiski) ada 18 rindas (pēcāk sašujot te ievērs lenci). Adījumu atstāj uz adatām. Ņem otras tādas pašas adatas un tas pats – 45 valdziņi, 18 rindas rievotajā adījumā. Tad sāk adīt pa apli abas detaļas kopā – uz adatām tagad ir 45+45=90 valdziņi. Turpmāk viss adās uz apli. Es to daru ar 2 apaļajām vienāda izmēra adatām. Kad viens aplis uzadīts, tad ņemu otras adatas un adu tālāk. Ērti.

Sāk adīt somas korpusu.

5 rindas labiski.

6-ajā rindā sāk veidot volānu (šis būs jāatkārto vietās, kur volāns). To dara tā – 1 valdziņu izada labiski, 1 apmetums, 1 lab., 1 apm. Tā visa rinda. Apmetums aiz katra valdziņa.

7-ajā rindā  – labiskos valdziņus ada labiski, apmetumus uzlasa uz palīgdiega (labi der resns kokvilnas diegs), tā, lai uzlasītie apmetumi paliek virspusē.

Apmetumus uzlasu ar lāpāmo adatu – pinķerīgi.

Kad rinda pabeigta – skats šāds. Valdziņu skaits nemainās, jo apmetumi paliek uz diega. No šiem apmetumiem tiks adīts volāns!

8 rinda labiski. Te sākas starpvolānu posms. Ada cik garu grib. Es adīju 18 rindas.

9 rinda – labiski. Pieaudzē aiz katra devītā valdziņa. (90+10=100v)

10 rinda labiski.

11-25 rindas –  1 rinda kreiliski, 2 rindas labiski. Atkārtot.

Tad atkal veido volānu – ada kā sākot ar 6. rindu. Šai somai ir 4 volāni.

Izveidojot pēdējo volānu, neada 18 rindas, bet mazāk – 15. Tad adījumu norauc.

Volāni.

Uz adatas uzlasa apmetumus no palīgdiega. Ada labiski. Pa apli. Volānu var taisīt cik cakainu grib. Es pieaudzēju šādi –

3-ajā rindā aiz katra trešā valdziņa +1;

5-ajā rindā aiz katra ceturtā valdziņa +1;

7-ajā rindā aiz katra piektā valdziņa + 1.

Tad noada vēl 11 rindas labiski.

Nobeigumā, lai volāns nerullētos noada pāris rindas rievotajā. Es noadīju 1 rindu kreiliski, 1 labiski un noraucu.

Šādi noada visus 4 volānus.

Paliek vēl somas apakša. Uzmet 15 valdziņus un ada rievotajā adījumā – cik garu vajag.

Somas lences adīju dubultadījumu no 8 valdziņiem. Un šajā trubiņā ievēru šņori, lai lence būtu stingrāka. Musturs.lv zem rokdarbu ABC ir “Tuneļa adīšana”, kur parādīts, kā adīt šo trubiņu.

Vairs tik visu sašūt – lai lences būtu kur izvērt – jāpiešuj pati pirmā uzmestā mala pie pirmā volāna sākuma, un jāpiešuj somas apakša. Iever lences un sašuj tās. Oderīte, samta lentas, pērles u.c. cakinājumi pēc katra ieskatiem. Oderi gan vajadzētu. Man ir ar visu kabatiņu.

Pa smuko!

Lai veicas!

Adīta soma

24/02/2011

cikcak soma

Kaut kur internetā ieraudzīju adītas, tamborētas somas. Skaistas!!! Tas man bija pārsteigums un izaicinājums reizē. Man likās, ka adījums jau nu nepavisam nav piemērots somām, bet… Ir gan!

Pirmo somu adīju citu. Tā vēl nav pabeigta 🙂 Uz vasaru būs. Bet šī ir sanākusi pa smuko. Pusvilnas dzija (sev uzadīju vilnas, bet pasmaga), samta lentītes, cikcak volāniņi – man patīk.

Savu somu nēsāju jau visu ziemu un ir ok. Protams, iekšā oderīte, kabatiņa, cietāks pamatiņš. Viss kā pienākas.

Apsolīju aprakstīt adījumu. Jāsaņemas.

Puķu kanna

21/02/2011

Puķu kanna

Pagājušā gada nogalē man palaimējās aizbraukt uz Tallinu jaukā kompānijā. Ieguvumu daudz. Viens no tiem grāmata, kurā apcakotas tējkannas. Tas ir super, ka vienu tādu tējkannu var tik dažnedažādi aprotāt. Tējkanna – gailis, klauns, izspūris briesmonīts, jebkas, ko nu kurš izdomājis. No praktiskā viedokļa, varbūt minūti ilgāk šis veidojums patur siltumu, tomēr šaubos. Toties – skaisti!

Es šo puķu kannu uzadīju kā “aploksni”. Tātad pievienotā vērtība. Iebēru končas, ieliku naudu un, manuprāt, skaisti var pasniegt tik bezpersonisku un garlaicīgu lietu kā nauda. Naudu iztērē, bet tēju dzer un priecājas. Man pašai patika (patīk). Lai priecē!