




Vīram tuvojās dzimene. Igāju paskatīties gultasveļu “Miedziņā” un tur – super! Adīts segas pārvalciņš! Nu kā nenopirksi? Tik bieži viņš mani ķircina par un ap cikucaku tēmu un nu – dots devējam atdodas! Tagad tas viņam būs visriņķī un visapkārt (kā Vinnija Pūka draugam sivēntiņam)!
Adīts – mazākas pīnītes gar malām (krustots 2*2), tad pāris kreiliskie un 2 lielākas pīnes (3*3) vidū.
Dekorēts ar ievilktu lentīti! Tai adīti caurumiņi (1 apmetums, 2 saadīti).
Silda visu – arī sirdi! (manu noteikti!)
Joks 🙂
Šī soma adīta ar parupju pusvilnas dziju. Adatas – nr. 4.
Somu ada no augšas uz leju.
Uzmet 45 valdziņus un rievotajā adījumā (turp-atpakaļ labiski) ada 18 rindas (pēcāk sašujot te ievērs lenci). Adījumu atstāj uz adatām. Ņem otras tādas pašas adatas un tas pats – 45 valdziņi, 18 rindas rievotajā adījumā. Tad sāk adīt pa apli abas detaļas kopā – uz adatām tagad ir 45+45=90 valdziņi. Turpmāk viss adās uz apli. Es to daru ar 2 apaļajām vienāda izmēra adatām. Kad viens aplis uzadīts, tad ņemu otras adatas un adu tālāk. Ērti.
Sāk adīt somas korpusu.
5 rindas labiski.
6-ajā rindā sāk veidot volānu (šis būs jāatkārto vietās, kur volāns). To dara tā – 1 valdziņu izada labiski, 1 apmetums, 1 lab., 1 apm. Tā visa rinda. Apmetums aiz katra valdziņa.
7-ajā rindā – labiskos valdziņus ada labiski, apmetumus uzlasa uz palīgdiega (labi der resns kokvilnas diegs), tā, lai uzlasītie apmetumi paliek virspusē.
Apmetumus uzlasu ar lāpāmo adatu – pinķerīgi.
Kad rinda pabeigta – skats šāds. Valdziņu skaits nemainās, jo apmetumi paliek uz diega. No šiem apmetumiem tiks adīts volāns!
8 rinda labiski. Te sākas starpvolānu posms. Ada cik garu grib. Es adīju 18 rindas.
9 rinda – labiski. Pieaudzē aiz katra devītā valdziņa. (90+10=100v)
10 rinda labiski.
11-25 rindas – 1 rinda kreiliski, 2 rindas labiski. Atkārtot.
Tad atkal veido volānu – ada kā sākot ar 6. rindu. Šai somai ir 4 volāni.
Izveidojot pēdējo volānu, neada 18 rindas, bet mazāk – 15. Tad adījumu norauc.
Volāni.
Uz adatas uzlasa apmetumus no palīgdiega. Ada labiski. Pa apli. Volānu var taisīt cik cakainu grib. Es pieaudzēju šādi –
3-ajā rindā aiz katra trešā valdziņa +1;
5-ajā rindā aiz katra ceturtā valdziņa +1;
7-ajā rindā aiz katra piektā valdziņa + 1.
Tad noada vēl 11 rindas labiski.
Nobeigumā, lai volāns nerullētos noada pāris rindas rievotajā. Es noadīju 1 rindu kreiliski, 1 labiski un noraucu.
Šādi noada visus 4 volānus.
Paliek vēl somas apakša. Uzmet 15 valdziņus un ada rievotajā adījumā – cik garu vajag.
Somas lences adīju dubultadījumu no 8 valdziņiem. Un šajā trubiņā ievēru šņori, lai lence būtu stingrāka. Musturs.lv zem rokdarbu ABC ir “Tuneļa adīšana”, kur parādīts, kā adīt šo trubiņu.
Vairs tik visu sašūt – lai lences būtu kur izvērt – jāpiešuj pati pirmā uzmestā mala pie pirmā volāna sākuma, un jāpiešuj somas apakša. Iever lences un sašuj tās. Oderīte, samta lentas, pērles u.c. cakinājumi pēc katra ieskatiem. Oderi gan vajadzētu. Man ir ar visu kabatiņu.
Pa smuko!
Lai veicas!
Kaut kur internetā ieraudzīju adītas, tamborētas somas. Skaistas!!! Tas man bija pārsteigums un izaicinājums reizē. Man likās, ka adījums jau nu nepavisam nav piemērots somām, bet… Ir gan!
Pirmo somu adīju citu. Tā vēl nav pabeigta 🙂 Uz vasaru būs. Bet šī ir sanākusi pa smuko. Pusvilnas dzija (sev uzadīju vilnas, bet pasmaga), samta lentītes, cikcak volāniņi – man patīk.
Savu somu nēsāju jau visu ziemu un ir ok. Protams, iekšā oderīte, kabatiņa, cietāks pamatiņš. Viss kā pienākas.
Apsolīju aprakstīt adījumu. Jāsaņemas.
Pagājušā gada nogalē man palaimējās aizbraukt uz Tallinu jaukā kompānijā. Ieguvumu daudz. Viens no tiem grāmata, kurā apcakotas tējkannas. Tas ir super, ka vienu tādu tējkannu var tik dažnedažādi aprotāt. Tējkanna – gailis, klauns, izspūris briesmonīts, jebkas, ko nu kurš izdomājis. No praktiskā viedokļa, varbūt minūti ilgāk šis veidojums patur siltumu, tomēr šaubos. Toties – skaisti!
Es šo puķu kannu uzadīju kā “aploksni”. Tātad pievienotā vērtība. Iebēru končas, ieliku naudu un, manuprāt, skaisti var pasniegt tik bezpersonisku un garlaicīgu lietu kā nauda. Naudu iztērē, bet tēju dzer un priecājas. Man pašai patika (patīk). Lai priecē!
Kad biju sīka, atceros, ka vecpaps taisīja pasakainas končas no – apelsīnu mizām. Tas nebija bieži. Tomēr tā garša, smarža un superduper garša vēl tagad kā dzīva.
Kad sāku taisīt sukādes no cidonijām, dižbrūklenēm, atcerējos par apelsīniem. Un tik traki nemaz nebija – vienā pavārgrāmatā atradu recepti.
Ir vērts pamēģināt.
Es adu un tamborēju.
Reizēm uzfilcēju.
Un vēl šo to …
Tā lūk!
Čakla!
Par to arī šis nebeidzamais stāsts …