Kā es dziju krāsoju jeb – dzijas (vilnas) krāsošana ar augu krāsām. Zeltslotiņa.

Vasaras sākumā biju nobriedusi braukt uz Ventspili mācīties krāsot dziju ar augu krāsām. Šis projekts nerealizējās. Un varbūt pat uz labu, jo pagājušajā nedēļā tepat Līgatnē tieši to Daina saorganizēja. Krāsošanu mums ierādīja Anete Karlsone – par to viņai milzīgs paldies, jo 2 dienas – galvenokārt jau viņa, šiverējās un būrās pa n-tajiem katliem un toveriem. Rezultāts pārsteidzošs – 2 dienu laikā sakrāsojām padsmit toņus no 6 augiem. Man āķis lūpā. Jau tai pašā vakarā pēc mācībām, sasēdināju bērnus mašīnā un braucu pēc balandām, zeltslotiņām (kanādas) un zirgskābeņu sēklām. Labi, ka nenoslinkoju, jo nākošajā dienā lija bez pārstājas, kas man ļoti derēja, jo krāsošanai un visam, kas ar to saistīts, der tikai (sauksim to tā) dzīvs ūdens (lietus, avota, akas, upes utt), bet ne krāna pērle.

Kanādas zeltslotiņa.

Krāsošanai griezu ziedus (lakstu augšgalus). Man ir liels katls – 28l un tajā ieliku ap 20 litri sagriezto ziedu. Aplēju ar 20l lietusūdens un atstāju, lai mērcējas nakti (ap 12 stundas).

Nākošajā dienā šis viss kvantums jākarsē. Steigas nekādas. Tik jāapmaisa ik pa laikam. Svarīgi ir neuzvārīt, bet ap 80 grādiem karsēt kādu stundu.

Kad nu ir nokarsēts, nokāš. Biezumus ārā, šķidrums – krāsošanai. To atdzesē līdz grādiem 40 un tikai tad var likt iekšā dziju, kas satīta šķeterēs un izmazgāta. Mitrai dzijai vienmērīgāk pieķersies krāsa. Man nav uzpariktes, lai satītu dziju šķeterēs, bet ir forši krēsli!

Ja krāsa atdzisusi, liek tajā dziju un atkal var iet pagulēt (ja vien nav citi toveri ar balandām, zirgskābenēm un sazin ko vēl).

No rīta  (vai kad ir laiks), sāk pašu krāsošanu (šī jau ir trešā diena! 1.-salasīju augus, tos aplēju ar ūdeni; 2.- karsēju augus, nokāsu biezumus, šķidrumu atdzesēju un ieliku dziju; 3.-krāsošana). Fices saver uz koka, tā ir ērti apmaisīt un izcelt, kad vajag, un karsē. Es sadalīju visu 2 daļās, jo katrai liku klāt savu kodinātāju. Varot kodināt arī pēc krāsošanas. Tas katra paša ziņā.

Un iedomājieties – kodinātājs neiekož krāsu dzijā, bet ir tas, kurš izceļ kādu esošo krāsu toni. Piemēram – alvas sāls izceļ dzelteno, vara sāļi – zaļo, dzelzs – pelēkos toņus.

Te nu var redzēt brīnumainās pārvērtības! Krāsa viena un tā pati! Tik vien kā – spainī pielikts alvas sāls, katlā – alauns.

Kad pielikti kodinātāji, dzija jākrāso 80 grādos kādu pusstundu, stundu (cītīgi grozot, ļaujot vienmērīgi nokrāsoties).Dziju var pat atstāt atdzist krāsu šķīdumā, lai vēl bagātinās. Var arī vilkt laukā pa ficei jebkurā brīdī – pēc vēlmēm un vajadzības. Es biju pārņemta ar krāsošanu un šīs variēšanas iespējas nebija pat prātā. Lai kā, bet pēc krāsošanas dzija jāizskalo kārtīgi un var likt žāvēties. Laikam ne saulē, tai garšo krāsas.

Skaistums neaprakstāms!

Turpinājums sekos, jo miera jau nav.

Advertisements

Birkas:

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: